Šiem cilvēkiem raksturīgi ir spēcīgs noliegums un atrautība no sevis un savām jūtām, kā dēļ šie cilvēki lielākoties nezina ko vēlas. Tāpat novērojamas problēmas attiecībās, kur tiek meklēta tuvība, sapratne, pieņemšana, taču nevar to saņemt, jo nav emocionālas atvērtības, līdz ar ko nav patiesa tuvība starp abiem partneriem. Tas nāk no bērnības, kur mums ielikts kauns, vaina, zema pašapziņa un, iespējams, piedzīvota mūsu jūtu noniecināšana. No bērnības, kur, iespējams, mums netika dota iespēja izdzīvot savas emocijas, tās tika noliegtas, noniecinātas, attiecīgi emocionālo prasmju dzīvē pietrūkst. Iespējams tas ir iemesls, kāpēc mums vairāk ir negatīvo jūtu, kas saistītas ar drošību.
Nereti sastopam cilvēkus, kas nemāk vai nespēj izdzīvot dusmas, nezina kā virzīt savu enerģiju, sadarboties ar ārpasauli. Rezultātā cilvēks grauj ne tikai sevi, bet arī apkārtējos. Veselīga dusmu izdzīvošana jāiemācās, lai varētu aizsargāt savas robežas un vērtības, piedzīvot veselīgu dzīvi, būt autentisks un izpaust savu unikalitāti, brīvi darīt to, kas patīk. Ja nav šīs emocionālās pratības, ir apgrūtināta saikne ar sevi, savu ķermeni, bez kā nevar saprast savas vēlmes un kā plūst radošā enerģija.
Tomēr ierasti, ka palīdzību meklēt un strādāt ar sevi sākam tikai tad, kad ir ļoti, ļoti slikti, kad, iespējams, zaudētas attiecības, darbs, veselība utml. Tikai tad esam gatavi veikt to neērto un sāpīgo darbu- ieskatīties sevī, ieraudzīt, godīgi atzīt un pa solītim atbrīvoties no traucējošā. Un kas būtiski - jātiek skaidrībā ar savām dzīves pamatlietām- ar savām vērtībām un vēlmēm, lai sajustu savu vektoru, kas nodrošina esības sajūtu.
Būtiski ir apzināties, ka vienīgi caur mūsu iekšējām vērtībām mēs spējam novērtēt citus un pasauli, zinām kas mums ir labi un kas nav. Šīs vērtības un prasmes mēs nododam tālāk saviem bērniem, tādejādi tieši mēs esam atbildīgi par sevis sakārtošanu, lai veidotu veselīgas attiecības un iemācītu bērniem veselīgus uzvedības modeļus.
Līdzatkarība ir globāla lieta, kas rezultējas arī ar pieaugošu šķiršanos skaitu. Mēs mācamies kļūt par patstāvīgiem pieugušiem ar savām autentiskajām vērtībām, ar savu patieso es. To nevar atrisināt ar tabletēm. Ar tām var atvieglot sajūtas un emocionālos stāvokļus, taču ne atrisināt cēloņus. Ir jāiziet no nolieguma un jāsāk apzināties sava identitāte- savas vērtībās, vēlmes, vajadzības. Darbs grupā ir ļoti vērtīgs, ar to, ka ir atbalsta sajūta un pieņemšana, kas ir būtiski atverot savu iekšējo ēnu pasauli. Turklāt grupā mijiedarbojoties un saskaroties ar citu pieredzēm, mēs iegūstam daudz ātrāku un plašāku izpratni. Mērķis ir sasniegt pašregulācijas līmeni, kur brīvi izpaužot sevi varam sākt dzīvot savu autentisko dzīvi. Iedrošinu ikvienu saņemties drosmi ieskatīties…analizēt savu bagāžu, sākt nospraust robežas, kas ļaus samazināt emociju radikalitāti. Mērķis ir nojaukt uzbūvēto sevis sistēmu, dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, vēlmēm, nospraust mērķus, piepildīt tos, attīstīt spēju veidot veselīgas attiecības pat ar neveselīgiem cilvēkiem….iemācīties risināt konfliktus, kuriem arī ir vērtīga vieta mūsu dzīvē.